Minggu, 21 Juli 2019

RAN-MUTIN NORMAL VS ABNORMAL



Barak liu ema koñese ran-mutin hanesan moras feto nian ho sinál líkidu mutin sai husi vagina. Barak mak kuestiona kauza husi kondisaun ida ne’e.
Ran-mutin maka kondisaun bainhira mosu líkidu mutin husi vagina. Kondisaun ida ne’e bele normal nómos bele sai sintoma ida ne’ebé hatudu moras ruma. Moras ne’ebé mak mosu ho sintoma ran-mutin ne’e bele kauza husi baktéria, fungus, no mos parazita. Moras hirak ne’e relasiona ho oinsa ita kuida ita nia saúde liu-liu ita nia ijiene.

Diferensia entre ran-mutin normal no abnormal
Ran-mutin normal maka ran-mutin ne’ebé kór transparente, kuaze ita labele hare, konsistensia ben tebes ho kuantidade oituan. Ran-mutin ne’e iha funsaun hodi proteje vagina husi infeksaun mikroorganismu hanesan bakétria, fungus, no parazita. Ran-mutin ne’e mos iha funsaun hodi matéria sira balu husi laran hanesan sélula ne’ebé mate ona ba liur.
Kór, konsisténsia no is husi ran-mutin ne’ebé normal ne’e variavel depende situasaun. Iha situasaun bainhira feto tama ba tempu ovulasaun, ne’ebé fó sinál katak ita bo’ot iha opurtunidade bo’ot liu atu isin rua ba sira ne’ebé koko atu hetan oan. Iha tempu ne’e, ran-mutin nia konsistensia sei mahar liu, belit, kuaze atu hanesan ho goma (hanesan hatudu iha imajem tuir mai) no ho kuantidade ne’ebé barak liu.



Ran-mutin ne’ebé la normal maka ran-mutin ne’ebé ho kuantidade barak, kór mutin hanesan susuben ka fós ben, konsisténsia ne'ebé mahar, kór kinur ka matak, ran-mutin kahur ho ran, hamosu is no mos katar, dala ruma bele mos halo area vagina manas, no ba sira ne’ebé kaben nain dala ruma sei senti moras bainhira halo relasaun seksual.

Prevene-an husi ran-mutin ne’ebé la normal
Iha maneira ne’ebé mak ita bele halo atu prevene ita nia an husi ran-mutin mak hanesan:
  • Kuidadu hijiene iha area vital ka vagina
Fase vagina ho be mos depois de soe be no bainhira haris
La uza sabonete iha vagina ne’ebé mak morin demais ka furin iha área vagina
Iha vagina iha mos baktéria ne’ebé mak normal hela iha ne’ebá hodi proteje vagina husi baktéria ka mikroorganismu balu ne’ebé mak la diak ba vagina ezemplu ida maka bakktéria lactobacilli. Bainhira fase bebeik vagina uza sabonete bele oho baktéria ne’e hodi fo dalan ba mikroorganismu seluk bele fásil atu moris iha vagina no hamosu ran-mutin
Troka kalsiña mais ou menus loron 1 dala 2 ho kalsiña ne’ebé mós
Uja kalsiña ho hena katun/cotton/algodaun ne’ebé mak rekomenda liu tamba la halo iritasaun ba vagina
La uza pantyliner (hanesan imajen tuir mai) bebeik. Karik presija atu uza, labele uza loron ida tomak
Bainhira soe be bo’ot hotu fase husi oin ba kotu atu prevene bakteria tama ba vagina


  • La uja kalsa ne’ebé aperta liu
Kalsa ne’ebé aperta liu sei interfere sirkulasaun iha área vagina
  • La troka parseiru seksual 
Ran-mutin mos sai nu’udar sinal ema ida hetan moras ne’ebé hadaet liu husi relasaun seksual. Moras ne’e bele mai husi hahalok hanesan troka bebeik parseiru seksual no la uza proteksaun hanesan kondom.


To’o iha ne’e deit infórmasaun kona ba “Ran-mutin Normal VS Abnormal” Espera katak bele aumenta ita bo’ot sira nia koñesimentu.

Karik iha perguntas ita bo’ot sira bele hato’o liu husi komentáriu iha kraik. Karik iha liafuan ruma mak ha’u hakerek ou hato’o sala, ha’u hato’o obrigada barak tebes se ita bo’ot hakarak kurrije ha'u hein katak ba tópiku tuir mai ha’u bele hakerek iha dalen tetun ne’ebé diak liu tan.


Mai ita uza media sosial no internet ho diak, atu media ida ne’e sai nu’udar fatin ida ita atu aprende hamutuk hodi aumenta ita nia koñesimentu ho maneira ne’ebé positivu.Obrigada barak ba ita hotu nia tempu atu tesik mai lé ona artigu ida ne’e ^_^


Fontes:

  1. Mayoclinic. Vaginal Discharge. Fevereiru 2019. husi: https://www.mayoclinic.org/symptoms/vaginal-discharge/basics/definition/sym-20050825
  2. WebMD. Johnson Traci C. Vaginal Discharge. What's Abnormal. Fevereiru 2018. husi: https://www.webmd.com/women/guide/vaginal-discharge-whats-abnormal#2
  3. Flo. Targonskaya Anna. Normal Vaginal Discharge Vs. Abnormal Discharge: What's the Difference. Novembru 2018. husi: https://flo.health/menstrual-cycle/health/vaginal-discharge/normal-abnomal-discharge
  4. NHS. Vaginal Discharge. Janeiru 2018. husi: https://www.nhs.uk/conditions/vaginal-discharge/

2 komentar:

  1. obrigada ba dr nia spilikasaun nebe klaru tebes ba hau pessoal

    BalasHapus
  2. oinsa ita atu prevene bakteria nbe kona ona
    no bakteria ne nia reasaun saida bele splika obrigado

    BalasHapus

Dieta Ekilibrada

Aihan mak fonte enerjia ba ita ema atu halao aktividade loron-loron liu husi nutrisaun sira ne’ebé mak kontein iha hahan. Atu heta...